Словарь:emptito

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: ēmptitā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	ēmptitō	ēmptitor	ēmptitem	ēmptiter	—	—
	2 p.	ēmptitas	ēmptitāris	ēmptites	ēmptitēris	ēmptitā	ēmptitare
	3 p.	ēmptitat	ēmptitātur	ēmptitet	ēmptitētur	—	—
Plur.	1 p.	ēmptitāmus	ēmptitāmur	ēmptitēmus	ēmptitēmur	—	—
	2 p.	ēmptitātis	ēmptitāmini	ēmptitētis	ēmptitēmini	ēmptitāte	ēmptitamini
	3 p.	ēmptitant	ēmptitantur	ēmptitent	ēmptitentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	ēmptitābam	ēmptitābar	ēmptitārem	ēmptitārer
	2 p.	ēmptitābas	ēmptitabāris	ēmptitāres	ēmptitarēris
	3 p.	ēmptitābat	ēmptitabātur	ēmptitāret	ēmptitarētur
Plur.	1 p.	ēmptitabāmus	ēmptitabāmur	ēmptitarēmus	ēmptitarēmur
	2 p.	ēmptitabātis	ēmptitabamini	ēmptitarētis	ēmptitarēmini
	3 p.	ēmptitābant	ēmptitabantur	ēmptitarent	ēmptitarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	ēmptitābo	ēmptitabor	—
	2 p.	ēmptitābis	ēmptitaberis	ēmptitāto
	3 p.	ēmptitābit	ēmptitabitur	ēmptitāto
Plur.	1 p.	ēmptitabimus	ēmptitabimur	—
	2 p.	ēmptitabitis	ēmptitabimini	ēmptitatōte
	3 p.	ēmptitabuntur	ēmptitanto

Infīnitivus praesentis actīvi	ēmptitāre
Infīnitivus praesentis passīvi	ēmptitāri
Participium praesentis actīvi	ēmptitāns
Gerundium	ēmptitandī
Gerundivum	ēmptitandus, -a, -um

Основа перфекта: ēmptitāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	ēmptitāvī	ēmptitāverim	ēmptitāveram	ēmptitāvissem	ēmptitāverō
	2 p.	ēmptitāvisti	ēmptitāveris	ēmptitāveras	ēmptitāvisses	ēmptitāveris
	3 p.	ēmptitāvit	ēmptitāverit	ēmptitāverat	ēmptitāvisset	ēmptitāverit
Pl.	1 p.	ēmptitāvimus	ēmptitāverimus	ēmptitāverāmus	ēmptitāvissēmus	ēmptitāverimus
	2 p.	ēmptitāvistis	ēmptitāveritis	ēmptitāverātis	ēmptitāvissētis	ēmptitāveritis
	3 p.	ēmptitāvērunt	ēmptitāverint	ēmptitāverant	ēmptitāvissent	ēmptitāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	ēmptitāvisse

Основа супина: ēmptitāt-

Participium perfecti passivi	ēmptitātus, -a, -um
Participium futuri activi	ēmptitātūrus, -a, -um
Supinum I	ēmptitātum
Supinum II	ēmptitātū

ēmptito

Глагол, первое спряжение. Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. скупать, закупать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
2. добиваться чего-либо подкупом ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

emptito
существительные: emptio, emptor, emptrix прилагательные: empticius глаголы: emo, emptito, empturio, adimo, coemo, demo, eximo, redimo, sumo

Этимология

Происходит от emere «покупать, приобретать» (восходит к праиндоевр.| *em- «брать»)