Материал из энциклопедии Руниверсалис
Латинский
Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: vāstitā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
vāstitō
|
vāstitor
|
vāstitem
|
vāstiter
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
vāstitas
|
vāstitāris
|
vāstites
|
vāstitēris
|
vāstitā
|
vāstitare
|
| 3 p.
|
vāstitat
|
vāstitātur
|
vāstitet
|
vāstitētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
vāstitāmus
|
vāstitāmur
|
vāstitēmus
|
vāstitēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
vāstitātis
|
vāstitāmini
|
vāstitētis
|
vāstitēmini
|
vāstitāte
|
vāstitamini
|
| 3 p.
|
vāstitant
|
vāstitantur
|
vāstitent
|
vāstitentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
vāstitābam
|
vāstitābar
|
vāstitārem
|
vāstitārer
|
| 2 p.
|
vāstitābas
|
vāstitabāris
|
vāstitāres
|
vāstitarēris
|
| 3 p.
|
vāstitābat
|
vāstitabātur
|
vāstitāret
|
vāstitarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
vāstitabāmus
|
vāstitabāmur
|
vāstitarēmus
|
vāstitarēmur
|
| 2 p.
|
vāstitabātis
|
vāstitabamini
|
vāstitarētis
|
vāstitarēmini
|
| 3 p.
|
vāstitābant
|
vāstitabantur
|
vāstitarent
|
vāstitarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
vāstitābo
|
vāstitabor
|
—
|
| 2 p.
|
vāstitābis
|
vāstitaberis
|
vāstitāto
|
| 3 p.
|
vāstitābit
|
vāstitabitur
|
vāstitāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
vāstitabimus
|
vāstitabimur
|
—
|
| 2 p.
|
vāstitabitis
|
vāstitabimini
|
vāstitatōte
|
| 3 p.
|
vāstitabuntur
|
vāstitanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
vāstitāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
vāstitāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
vāstitāns
|
| Gerundium
|
vāstitandī
|
| Gerundivum
|
vāstitandus, -a, -um
|
Основа перфекта: vāstitāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
vāstitāvī
|
vāstitāverim
|
vāstitāveram
|
vāstitāvissem
|
vāstitāverō
|
| 2 p.
|
vāstitāvisti
|
vāstitāveris
|
vāstitāveras
|
vāstitāvisses
|
vāstitāveris
|
| 3 p.
|
vāstitāvit
|
vāstitāverit
|
vāstitāverat
|
vāstitāvisset
|
vāstitāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
vāstitāvimus
|
vāstitāverimus
|
vāstitāverāmus
|
vāstitāvissēmus
|
vāstitāverimus
|
| 2 p.
|
vāstitāvistis
|
vāstitāveritis
|
vāstitāverātis
|
vāstitāvissētis
|
vāstitāveritis
|
| 3 p.
|
vāstitāvērunt
|
vāstitāverint
|
vāstitāverant
|
vāstitāvissent
|
vāstitāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
vāstitāvisse
|
Основа супина: vāstitāt-
| Participium perfecti passivi
|
vāstitātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
vāstitātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
vāstitātum
|
| Supinum II
|
vāstitātū
|
vās-ti-to
Глагол, первое спряжение.
Корень: -vast-; суффикс: -it; окончание: -o.
Произношение
Семантические свойства
Значение
- часто опустошать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Синонимы
Антонимы
Гиперонимы
Гипонимы
Родственные слова
| vastito
|
|
- существительные: vastatio, vastator, vastatrix, vastitas, vastities, vastitudo
- прилагательные: vastus, vastabundus, vastatorius, vastulus, vastificus
- глаголы: vastesco, vastito, vasto, evasto, devasto, divasto, pervasto
- наречия: vaste
|
Этимология
Происходит от Шаблон:Этимология:vastitare
Фразеологизмы и устойчивые сочетания