Словарь:evasto

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: evāstā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	evāstō	evāstor	evāstem	evāster	—	—
	2 p.	evāstas	evāstāris	evāstes	evāstēris	evāstā	evāstare
	3 p.	evāstat	evāstātur	evāstet	evāstētur	—	—
Plur.	1 p.	evāstāmus	evāstāmur	evāstēmus	evāstēmur	—	—
	2 p.	evāstātis	evāstāmini	evāstētis	evāstēmini	evāstāte	evāstamini
	3 p.	evāstant	evāstantur	evāstent	evāstentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	evāstābam	evāstābar	evāstārem	evāstārer
	2 p.	evāstābas	evāstabāris	evāstāres	evāstarēris
	3 p.	evāstābat	evāstabātur	evāstāret	evāstarētur
Plur.	1 p.	evāstabāmus	evāstabāmur	evāstarēmus	evāstarēmur
	2 p.	evāstabātis	evāstabamini	evāstarētis	evāstarēmini
	3 p.	evāstābant	evāstabantur	evāstarent	evāstarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	evāstābo	evāstabor	—
	2 p.	evāstābis	evāstaberis	evāstāto
	3 p.	evāstābit	evāstabitur	evāstāto
Plur.	1 p.	evāstabimus	evāstabimur	—
	2 p.	evāstabitis	evāstabimini	evāstatōte
	3 p.	evāstabuntur	evāstanto

Infīnitivus praesentis actīvi	evāstāre
Infīnitivus praesentis passīvi	evāstāri
Participium praesentis actīvi	evāstāns
Gerundium	evāstandī
Gerundivum	evāstandus, -a, -um

Основа перфекта: evāstāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	evāstāvī	evāstāverim	evāstāveram	evāstāvissem	evāstāverō
	2 p.	evāstāvisti	evāstāveris	evāstāveras	evāstāvisses	evāstāveris
	3 p.	evāstāvit	evāstāverit	evāstāverat	evāstāvisset	evāstāverit
Pl.	1 p.	evāstāvimus	evāstāverimus	evāstāverāmus	evāstāvissēmus	evāstāverimus
	2 p.	evāstāvistis	evāstāveritis	evāstāverātis	evāstāvissētis	evāstāveritis
	3 p.	evāstāvērunt	evāstāverint	evāstāverant	evāstāvissent	evāstāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	evāstāvisse

Основа супина: evāstāt-

Participium perfecti passivi	evāstātus, -a, -um
Participium futuri activi	evāstātūrus, -a, -um
Supinum I	evāstātum
Supinum II	evāstātū

e·vās-to

Глагол, первое спряжение. Приставка: e-[-]][-]]; корень: -vast-; окончание: -o.

Семантические свойства

Значение

1. опустошать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

evasto
существительные: vastatio, vastator, vastatrix, vastitas, vastities, vastitudo прилагательные: vastus, vastabundus, vastatorius, vastulus, vastificus глаголы: vastesco, vastito, vasto, evasto, devasto, divasto, pervasto наречия: vaste

Этимология

Происходит от Шаблон:Этимология:evastare