Материал из энциклопедии Руниверсалис
Латинский
Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: translegā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
translegō
|
translegor
|
translegem
|
transleger
|
—
|
—
|
2 p.
|
translegas
|
translegāris
|
transleges
|
translegēris
|
translegā
|
translegare
|
3 p.
|
translegat
|
translegātur
|
transleget
|
translegētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
translegāmus
|
translegāmur
|
translegēmus
|
translegēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
translegātis
|
translegāmini
|
translegētis
|
translegēmini
|
translegāte
|
translegamini
|
3 p.
|
translegant
|
translegantur
|
translegent
|
translegentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
translegābam
|
translegābar
|
translegārem
|
translegārer
|
2 p.
|
translegābas
|
translegabāris
|
translegāres
|
translegarēris
|
3 p.
|
translegābat
|
translegabātur
|
translegāret
|
translegarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
translegabāmus
|
translegabāmur
|
translegarēmus
|
translegarēmur
|
2 p.
|
translegabātis
|
translegabamini
|
translegarētis
|
translegarēmini
|
3 p.
|
translegābant
|
translegabantur
|
translegarent
|
translegarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
translegābo
|
translegabor
|
—
|
2 p.
|
translegābis
|
translegaberis
|
translegāto
|
3 p.
|
translegābit
|
translegabitur
|
translegāto
|
Plur.
|
1 p.
|
translegabimus
|
translegabimur
|
—
|
2 p.
|
translegabitis
|
translegabimini
|
translegatōte
|
3 p.
|
translegabuntur
|
transleganto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
translegāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
translegāri
|
Participium praesentis actīvi
|
translegāns
|
Gerundium
|
translegandī
|
Gerundivum
|
translegandus, -a, -um
|
Основа перфекта: translegāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
translegāvī
|
translegāverim
|
translegāveram
|
translegāvissem
|
translegāverō
|
2 p.
|
translegāvisti
|
translegāveris
|
translegāveras
|
translegāvisses
|
translegāveris
|
3 p.
|
translegāvit
|
translegāverit
|
translegāverat
|
translegāvisset
|
translegāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
translegāvimus
|
translegāverimus
|
translegāverāmus
|
translegāvissēmus
|
translegāverimus
|
2 p.
|
translegāvistis
|
translegāveritis
|
translegāverātis
|
translegāvissētis
|
translegāveritis
|
3 p.
|
translegāvērunt
|
translegāverint
|
translegāverant
|
translegāvissent
|
translegāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
translegāvisse
|
Основа супина: translegāt-
Participium perfecti passivi
|
translegātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
translegātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
translegātum
|
Supinum II
|
translegātū
|
translego
Глагол, первое спряжение.
Приставка: trans-[-]][-]]; корень: --.
Произношение
Семантические свойства
Значение
- передавать (по наследству) (aliquid Aug) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Синонимы
Антонимы
Гиперонимы
Гипонимы
Родственные слова
Этимология
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания