Словарь:transformo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: transformā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	transformō	transformor	transformem	transformer	—	—
	2 p.	transformas	transformāris	transformes	transformēris	transformā	transformare
	3 p.	transformat	transformātur	transformet	transformētur	—	—
Plur.	1 p.	transformāmus	transformāmur	transformēmus	transformēmur	—	—
	2 p.	transformātis	transformāmini	transformētis	transformēmini	transformāte	transformamini
	3 p.	transformant	transformantur	transforment	transformentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	transformābam	transformābar	transformārem	transformārer
	2 p.	transformābas	transformabāris	transformāres	transformarēris
	3 p.	transformābat	transformabātur	transformāret	transformarētur
Plur.	1 p.	transformabāmus	transformabāmur	transformarēmus	transformarēmur
	2 p.	transformabātis	transformabamini	transformarētis	transformarēmini
	3 p.	transformābant	transformabantur	transformarent	transformarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	transformābo	transformabor	—
	2 p.	transformābis	transformaberis	transformāto
	3 p.	transformābit	transformabitur	transformāto
Plur.	1 p.	transformabimus	transformabimur	—
	2 p.	transformabitis	transformabimini	transformatōte
	3 p.	transformabuntur	transformanto

Infīnitivus praesentis actīvi	transformāre
Infīnitivus praesentis passīvi	transformāri
Participium praesentis actīvi	transformāns
Gerundium	transformandī
Gerundivum	transformandus, -a, -um

Основа перфекта: transformāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	transformāvī	transformāverim	transformāveram	transformāvissem	transformāverō
	2 p.	transformāvisti	transformāveris	transformāveras	transformāvisses	transformāveris
	3 p.	transformāvit	transformāverit	transformāverat	transformāvisset	transformāverit
Pl.	1 p.	transformāvimus	transformāverimus	transformāverāmus	transformāvissēmus	transformāverimus
	2 p.	transformāvistis	transformāveritis	transformāverātis	transformāvissētis	transformāveritis
	3 p.	transformāvērunt	transformāverint	transformāverant	transformāvissent	transformāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	transformāvisse

Основа супина: transformāt-

Participium perfecti passivi	transformātus, -a, -um
Participium futuri activi	transformātūrus, -a, -um
Supinum I	transformātum
Supinum II	transformātū

transformo

Глагол, первое спряжение. Приставка: trans-[-]][-]]; корень: --.

Семантические свойства

Значение

2. превращать, преображать (aliquid in aliquid O): transformari ad naturam alicujus O принять (перенять) чей-л. характер;
3. переводить (in Graecam vocem CJ). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??