Материал из энциклопедии Руниверсалис
Латинский
Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: supparā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
supparō
|
supparor
|
supparem
|
supparer
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
supparas
|
supparāris
|
suppares
|
supparēris
|
supparā
|
supparare
|
| 3 p.
|
supparat
|
supparātur
|
supparet
|
supparētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
supparāmus
|
supparāmur
|
supparēmus
|
supparēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
supparātis
|
supparāmini
|
supparētis
|
supparēmini
|
supparāte
|
supparamini
|
| 3 p.
|
supparant
|
supparantur
|
supparent
|
supparentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
supparābam
|
supparābar
|
supparārem
|
supparārer
|
| 2 p.
|
supparābas
|
supparabāris
|
supparāres
|
suppararēris
|
| 3 p.
|
supparābat
|
supparabātur
|
supparāret
|
suppararētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
supparabāmus
|
supparabāmur
|
suppararēmus
|
suppararēmur
|
| 2 p.
|
supparabātis
|
supparabamini
|
suppararētis
|
suppararēmini
|
| 3 p.
|
supparābant
|
supparabantur
|
suppararent
|
suppararentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
supparābo
|
supparabor
|
—
|
| 2 p.
|
supparābis
|
supparaberis
|
supparāto
|
| 3 p.
|
supparābit
|
supparabitur
|
supparāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
supparabimus
|
supparabimur
|
—
|
| 2 p.
|
supparabitis
|
supparabimini
|
supparatōte
|
| 3 p.
|
supparabuntur
|
supparanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
supparāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
supparāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
supparāns
|
| Gerundium
|
supparandī
|
| Gerundivum
|
supparandus, -a, -um
|
Основа перфекта: supparāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
supparāvī
|
supparāverim
|
supparāveram
|
supparāvissem
|
supparāverō
|
| 2 p.
|
supparāvisti
|
supparāveris
|
supparāveras
|
supparāvisses
|
supparāveris
|
| 3 p.
|
supparāvit
|
supparāverit
|
supparāverat
|
supparāvisset
|
supparāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
supparāvimus
|
supparāverimus
|
supparāverāmus
|
supparāvissēmus
|
supparāverimus
|
| 2 p.
|
supparāvistis
|
supparāveritis
|
supparāverātis
|
supparāvissētis
|
supparāveritis
|
| 3 p.
|
supparāvērunt
|
supparāverint
|
supparāverant
|
supparāvissent
|
supparāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
supparāvisse
|
Основа супина: supparāt-
| Participium perfecti passivi
|
supparātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
supparātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
supparātum
|
| Supinum II
|
supparātū
|
supparo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: sup-[-]][-]]; корень: --.
Произношение
Семантические свойства
Значение
- [paro I] прилаживать, присоединять (aliquid alicui rei Tert) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Синонимы
Антонимы
Гиперонимы
Гипонимы
Родственные слова
Этимология
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания