Словарь:rotundo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: rotundā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	rotundō	rotundor	rotundem	rotunder	—	—
	2 p.	rotundas	rotundāris	rotundes	rotundēris	rotundā	rotundare
	3 p.	rotundat	rotundātur	rotundet	rotundētur	—	—
Plur.	1 p.	rotundāmus	rotundāmur	rotundēmus	rotundēmur	—	—
	2 p.	rotundātis	rotundāmini	rotundētis	rotundēmini	rotundāte	rotundamini
	3 p.	rotundant	rotundantur	rotundent	rotundentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	rotundābam	rotundābar	rotundārem	rotundārer
	2 p.	rotundābas	rotundabāris	rotundāres	rotundarēris
	3 p.	rotundābat	rotundabātur	rotundāret	rotundarētur
Plur.	1 p.	rotundabāmus	rotundabāmur	rotundarēmus	rotundarēmur
	2 p.	rotundabātis	rotundabamini	rotundarētis	rotundarēmini
	3 p.	rotundābant	rotundabantur	rotundarent	rotundarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	rotundābo	rotundabor	—
	2 p.	rotundābis	rotundaberis	rotundāto
	3 p.	rotundābit	rotundabitur	rotundāto
Plur.	1 p.	rotundabimus	rotundabimur	—
	2 p.	rotundabitis	rotundabimini	rotundatōte
	3 p.	rotundabuntur	rotundanto

Infīnitivus praesentis actīvi	rotundāre
Infīnitivus praesentis passīvi	rotundāri
Participium praesentis actīvi	rotundāns
Gerundium	rotundandī
Gerundivum	rotundandus, -a, -um

Основа перфекта: rotundāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	rotundāvī	rotundāverim	rotundāveram	rotundāvissem	rotundāverō
	2 p.	rotundāvisti	rotundāveris	rotundāveras	rotundāvisses	rotundāveris
	3 p.	rotundāvit	rotundāverit	rotundāverat	rotundāvisset	rotundāverit
Pl.	1 p.	rotundāvimus	rotundāverimus	rotundāverāmus	rotundāvissēmus	rotundāverimus
	2 p.	rotundāvistis	rotundāveritis	rotundāverātis	rotundāvissētis	rotundāveritis
	3 p.	rotundāvērunt	rotundāverint	rotundāverant	rotundāvissent	rotundāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	rotundāvisse

Основа супина: rotundāt-

Participium perfecti passivi	rotundātus, -a, -um
Participium futuri activi	rotundātūrus, -a, -um
Supinum I	rotundātum
Supinum II	rotundātū

ro-tun-do

Глагол, первое спряжение. Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. делать круглым, округлять ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
2. платить круглую сумму, платить сполна ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
3. перен. округлять, тщательно отделывать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

rotundo
уменьш.-ласк. формы: rotella, rotula, rotulus пр. существительные: rota, rotatio, rotator, rotatus, rotunda, rotundatio, rotunditas прилагательные: rotabilis, rotalis, rotatilis, rotundus, rotundifolus глаголы: roto, rotundo, corrotundo наречия: rotatim, rotunde

Этимология

Происходит от Шаблон:Этимология:rotundare