Материал из энциклопедии Руниверсалис
Латинский
Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: propurgā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
propurgō
|
propurgor
|
propurgem
|
propurger
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
propurgas
|
propurgāris
|
propurges
|
propurgēris
|
propurgā
|
propurgare
|
| 3 p.
|
propurgat
|
propurgātur
|
propurget
|
propurgētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
propurgāmus
|
propurgāmur
|
propurgēmus
|
propurgēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
propurgātis
|
propurgāmini
|
propurgētis
|
propurgēmini
|
propurgāte
|
propurgamini
|
| 3 p.
|
propurgant
|
propurgantur
|
propurgent
|
propurgentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
propurgābam
|
propurgābar
|
propurgārem
|
propurgārer
|
| 2 p.
|
propurgābas
|
propurgabāris
|
propurgāres
|
propurgarēris
|
| 3 p.
|
propurgābat
|
propurgabātur
|
propurgāret
|
propurgarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
propurgabāmus
|
propurgabāmur
|
propurgarēmus
|
propurgarēmur
|
| 2 p.
|
propurgabātis
|
propurgabamini
|
propurgarētis
|
propurgarēmini
|
| 3 p.
|
propurgābant
|
propurgabantur
|
propurgarent
|
propurgarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
propurgābo
|
propurgabor
|
—
|
| 2 p.
|
propurgābis
|
propurgaberis
|
propurgāto
|
| 3 p.
|
propurgābit
|
propurgabitur
|
propurgāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
propurgabimus
|
propurgabimur
|
—
|
| 2 p.
|
propurgabitis
|
propurgabimini
|
propurgatōte
|
| 3 p.
|
propurgabuntur
|
propurganto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
propurgāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
propurgāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
propurgāns
|
| Gerundium
|
propurgandī
|
| Gerundivum
|
propurgandus, -a, -um
|
Основа перфекта: propurgāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
propurgāvī
|
propurgāverim
|
propurgāveram
|
propurgāvissem
|
propurgāverō
|
| 2 p.
|
propurgāvisti
|
propurgāveris
|
propurgāveras
|
propurgāvisses
|
propurgāveris
|
| 3 p.
|
propurgāvit
|
propurgāverit
|
propurgāverat
|
propurgāvisset
|
propurgāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
propurgāvimus
|
propurgāverimus
|
propurgāverāmus
|
propurgāvissēmus
|
propurgāverimus
|
| 2 p.
|
propurgāvistis
|
propurgāveritis
|
propurgāverātis
|
propurgāvissētis
|
propurgāveritis
|
| 3 p.
|
propurgāvērunt
|
propurgāverint
|
propurgāverant
|
propurgāvissent
|
propurgāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
propurgāvisse
|
Основа супина: propurgāt-
| Participium perfecti passivi
|
propurgātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
propurgātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
propurgātum
|
| Supinum II
|
propurgātū
|
propurgo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: pro-[-]][-]]; корень: --.
Произношение
Семантические свойства
Значение
- предварительно очищать (se Vlg) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Синонимы
Антонимы
Гиперонимы
Гипонимы
Родственные слова
Этимология
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания