Словарь:obundo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: obundā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	obundō	obundor	obundem	obunder	—	—
	2 p.	obundas	obundāris	obundes	obundēris	obundā	obundare
	3 p.	obundat	obundātur	obundet	obundētur	—	—
Plur.	1 p.	obundāmus	obundāmur	obundēmus	obundēmur	—	—
	2 p.	obundātis	obundāmini	obundētis	obundēmini	obundāte	obundamini
	3 p.	obundant	obundantur	obundent	obundentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	obundābam	obundābar	obundārem	obundārer
	2 p.	obundābas	obundabāris	obundāres	obundarēris
	3 p.	obundābat	obundabātur	obundāret	obundarētur
Plur.	1 p.	obundabāmus	obundabāmur	obundarēmus	obundarēmur
	2 p.	obundabātis	obundabamini	obundarētis	obundarēmini
	3 p.	obundābant	obundabantur	obundarent	obundarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	obundābo	obundabor	—
	2 p.	obundābis	obundaberis	obundāto
	3 p.	obundābit	obundabitur	obundāto
Plur.	1 p.	obundabimus	obundabimur	—
	2 p.	obundabitis	obundabimini	obundatōte
	3 p.	obundabuntur	obundanto

Infīnitivus praesentis actīvi	obundāre
Infīnitivus praesentis passīvi	obundāri
Participium praesentis actīvi	obundāns
Gerundium	obundandī
Gerundivum	obundandus, -a, -um

Основа перфекта: obundāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	obundāvī	obundāverim	obundāveram	obundāvissem	obundāverō
	2 p.	obundāvisti	obundāveris	obundāveras	obundāvisses	obundāveris
	3 p.	obundāvit	obundāverit	obundāverat	obundāvisset	obundāverit
Pl.	1 p.	obundāvimus	obundāverimus	obundāverāmus	obundāvissēmus	obundāverimus
	2 p.	obundāvistis	obundāveritis	obundāverātis	obundāvissētis	obundāveritis
	3 p.	obundāvērunt	obundāverint	obundāverant	obundāvissent	obundāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	obundāvisse

Основа супина: obundāt-

Participium perfecti passivi	obundātus, -a, -um
Participium futuri activi	obundātūrus, -a, -um
Supinum I	obundātum
Supinum II	obundātū

obundo

Глагол, первое спряжение. Приставка: ob-[-]][-]]; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. выступать из берегов, разливаться Enn, St (v. l.) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??