Словарь:observito

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: observitā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	observitō	observitor	observitem	observiter	—	—
	2 p.	observitas	observitāris	observites	observitēris	observitā	observitare
	3 p.	observitat	observitātur	observitet	observitētur	—	—
Plur.	1 p.	observitāmus	observitāmur	observitēmus	observitēmur	—	—
	2 p.	observitātis	observitāmini	observitētis	observitēmini	observitāte	observitamini
	3 p.	observitant	observitantur	observitent	observitentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	observitābam	observitābar	observitārem	observitārer
	2 p.	observitābas	observitabāris	observitāres	observitarēris
	3 p.	observitābat	observitabātur	observitāret	observitarētur
Plur.	1 p.	observitabāmus	observitabāmur	observitarēmus	observitarēmur
	2 p.	observitabātis	observitabamini	observitarētis	observitarēmini
	3 p.	observitābant	observitabantur	observitarent	observitarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	observitābo	observitabor	—
	2 p.	observitābis	observitaberis	observitāto
	3 p.	observitābit	observitabitur	observitāto
Plur.	1 p.	observitabimus	observitabimur	—
	2 p.	observitabitis	observitabimini	observitatōte
	3 p.	observitabuntur	observitanto

Infīnitivus praesentis actīvi	observitāre
Infīnitivus praesentis passīvi	observitāri
Participium praesentis actīvi	observitāns
Gerundium	observitandī
Gerundivum	observitandus, -a, -um

Основа перфекта: observitāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	observitāvī	observitāverim	observitāveram	observitāvissem	observitāverō
	2 p.	observitāvisti	observitāveris	observitāveras	observitāvisses	observitāveris
	3 p.	observitāvit	observitāverit	observitāverat	observitāvisset	observitāverit
Pl.	1 p.	observitāvimus	observitāverimus	observitāverāmus	observitāvissēmus	observitāverimus
	2 p.	observitāvistis	observitāveritis	observitāverātis	observitāvissētis	observitāveritis
	3 p.	observitāvērunt	observitāverint	observitāverant	observitāvissent	observitāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	observitāvisse

Основа супина: observitāt-

Participium perfecti passivi	observitātus, -a, -um
Participium futuri activi	observitātūrus, -a, -um
Supinum I	observitātum
Supinum II	observitātū

observito

Глагол, первое спряжение. Приставка: ob-[-]][-]]; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. [intens. к observo]
2. пристально наблюдать (motus stellarum C);
3. соблюдать (caerimonias AG). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

observito
существительные: observantia, observatio, observator, observatrix, observatus прилагательные: observabilis, observans глаголы: observo, observito наречия: observanter, observate

Этимология

От ??