Словарь:mino

Латинский

mino I

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: minā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	minō	minor	minem	miner	—	—
	2 p.	minas	mināris	mines	minēris	minā	minare
	3 p.	minat	minātur	minet	minētur	—	—
Plur.	1 p.	mināmus	mināmur	minēmus	minēmur	—	—
	2 p.	minātis	mināmini	minētis	minēmini	mināte	minamini
	3 p.	minant	minantur	minent	minentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	minābam	minābar	minārem	minārer
	2 p.	minābas	minabāris	mināres	minarēris
	3 p.	minābat	minabātur	mināret	minarētur
Plur.	1 p.	minabāmus	minabāmur	minarēmus	minarēmur
	2 p.	minabātis	minabamini	minarētis	minarēmini
	3 p.	minābant	minabantur	minarent	minarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	minābo	minabor	—
	2 p.	minābis	minaberis	mināto
	3 p.	minābit	minabitur	mināto
Plur.	1 p.	minabimus	minabimur	—
	2 p.	minabitis	minabimini	minatōte
	3 p.	minabuntur	minanto

Infīnitivus praesentis actīvi	mināre
Infīnitivus praesentis passīvi	mināri
Participium praesentis actīvi	mināns
Gerundium	minandī
Gerundivum	minandus, -a, -um

Основа перфекта: mināv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	mināvī	mināverim	mināveram	mināvissem	mināverō
	2 p.	mināvisti	mināveris	mināveras	mināvisses	mināveris
	3 p.	mināvit	mināverit	mināverat	mināvisset	mināverit
Pl.	1 p.	mināvimus	mināverimus	mināverāmus	mināvissēmus	mināverimus
	2 p.	mināvistis	mināveritis	mināverātis	mināvissētis	mināveritis
	3 p.	mināvērunt	mināverint	mināverant	mināvissent	mināverint

Infīnitivus perfecti actīvi	mināvisse

mi-no

Глагол, первое спряжение. Корень: -min-; окончание: -o.

Семантические свойства

Значение

1. погонять (скот); вести ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

Происходит от Шаблон:Этимология:minare

mino II

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: minā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	minō	minor	minem	miner	—	—
	2 p.	minas	mināris	mines	minēris	minā	minare
	3 p.	minat	minātur	minet	minētur	—	—
Plur.	1 p.	mināmus	mināmur	minēmus	minēmur	—	—
	2 p.	minātis	mināmini	minētis	minēmini	mināte	minamini
	3 p.	minant	minantur	minent	minentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	minābam	minābar	minārem	minārer
	2 p.	minābas	minabāris	mināres	minarēris
	3 p.	minābat	minabātur	mināret	minarētur
Plur.	1 p.	minabāmus	minabāmur	minarēmus	minarēmur
	2 p.	minabātis	minabamini	minarētis	minarēmini
	3 p.	minābant	minabantur	minarent	minarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	minābo	minabor	—
	2 p.	minābis	minaberis	mināto
	3 p.	minābit	minabitur	mināto
Plur.	1 p.	minabimus	minabimur	—
	2 p.	minabitis	minabimini	minatōte
	3 p.	minabuntur	minanto

Infīnitivus praesentis actīvi	mināre
Infīnitivus praesentis passīvi	mināri
Participium praesentis actīvi	mināns
Gerundium	minandī
Gerundivum	minandus, -a, -um

Основа перфекта: mināv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	mināvī	mināverim	mināveram	mināvissem	mināverō
	2 p.	mināvisti	mināveris	mināveras	mināvisses	mināveris
	3 p.	mināvit	mināverit	mināverat	mināvisset	mināverit
Pl.	1 p.	mināvimus	mināverimus	mināverāmus	mināvissēmus	mināverimus
	2 p.	mināvistis	mināveritis	mināverātis	mināvissētis	mināveritis
	3 p.	mināvērunt	mināverint	mināverant	mināvissent	mināverint

Infīnitivus perfecti actīvi	mināvisse

Основа супина: mināt-

Participium perfecti passivi	minātus, -a, -um
Participium futuri activi	minātūrus, -a, -um
Supinum I	minātum
Supinum II	minātū

mi-no

Глагол, первое спряжение. Корень: -min-; окончание: -o.

Семантические свойства

Значение

1. устар. то же, что minor; грозить, угрожать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

Происходит от Шаблон:Этимология:minari

minō

Морфологические и синтаксические свойства

mi-nō

• Форма датива и аблатива мужского и среднего родов единственного числа от прилагательного minus

Корень: -min-; окончание: -o.

Малагасийский

Морфологические и синтаксические свойства

Наст. вр.	mino
Прош. вр.	nino
Буд. вр.	hino

mi-no

Глагол. Приставка: mi-[-]][-]]; корень: -no-.

Произношение

• МФА: ['minʷ]

Семантические свойства

Значение

1. верить ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
2. считать, полагать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

Происходит от ??

Библиография

• Корнеев Л. А. Малагасийско-русский словарь. М., 1987