Словарь:jurgo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: jūrgā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	jūrgō	jūrgor	jūrgem	jūrger	—	—
	2 p.	jūrgas	jūrgāris	jūrges	jūrgēris	jūrgā	jūrgare
	3 p.	jūrgat	jūrgātur	jūrget	jūrgētur	—	—
Plur.	1 p.	jūrgāmus	jūrgāmur	jūrgēmus	jūrgēmur	—	—
	2 p.	jūrgātis	jūrgāmini	jūrgētis	jūrgēmini	jūrgāte	jūrgamini
	3 p.	jūrgant	jūrgantur	jūrgent	jūrgentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	jūrgābam	jūrgābar	jūrgārem	jūrgārer
	2 p.	jūrgābas	jūrgabāris	jūrgāres	jūrgarēris
	3 p.	jūrgābat	jūrgabātur	jūrgāret	jūrgarētur
Plur.	1 p.	jūrgabāmus	jūrgabāmur	jūrgarēmus	jūrgarēmur
	2 p.	jūrgabātis	jūrgabamini	jūrgarētis	jūrgarēmini
	3 p.	jūrgābant	jūrgabantur	jūrgarent	jūrgarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	jūrgābo	jūrgabor	—
	2 p.	jūrgābis	jūrgaberis	jūrgāto
	3 p.	jūrgābit	jūrgabitur	jūrgāto
Plur.	1 p.	jūrgabimus	jūrgabimur	—
	2 p.	jūrgabitis	jūrgabimini	jūrgatōte
	3 p.	jūrgabuntur	jūrganto

Infīnitivus praesentis actīvi	jūrgāre
Infīnitivus praesentis passīvi	jūrgāri
Participium praesentis actīvi	jūrgāns
Gerundium	jūrgandī
Gerundivum	jūrgandus, -a, -um

Основа перфекта: jūrgāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	jūrgāvī	jūrgāverim	jūrgāveram	jūrgāvissem	jūrgāverō
	2 p.	jūrgāvisti	jūrgāveris	jūrgāveras	jūrgāvisses	jūrgāveris
	3 p.	jūrgāvit	jūrgāverit	jūrgāverat	jūrgāvisset	jūrgāverit
Pl.	1 p.	jūrgāvimus	jūrgāverimus	jūrgāverāmus	jūrgāvissēmus	jūrgāverimus
	2 p.	jūrgāvistis	jūrgāveritis	jūrgāverātis	jūrgāvissētis	jūrgāveritis
	3 p.	jūrgāvērunt	jūrgāverint	jūrgāverant	jūrgāvissent	jūrgāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	jūrgāvisse

Основа супина: jūrgāt-

Participium perfecti passivi	jūrgātus, -a, -um
Participium futuri activi	jūrgātūrus, -a, -um
Supinum I	jūrgātum
Supinum II	jūrgātū

jūr-go

Глагол, первое спряжение. Корень: -jur-; корень: -g-; окончание: -o.

Семантические свойства

Значение

1. ссориться, браниться ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
2. ругать, бранить ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
3. судиться ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Синонимы

1. jurigo
2. jurigo
3. jurigo

Родственные слова

jurgo
существительные: jurgium, jurgatrix прилагательные: jurgatorius, jurgiosus глаголы: jurgo, jurigo

Этимология

Происходит от Шаблон:Этимология:jurgare