Словарь:illumino

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: illuminā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	illuminō	illuminor	illuminem	illuminer	—	—
	2 p.	illuminas	illumināris	illumines	illuminēris	illuminā	illuminare
	3 p.	illuminat	illuminātur	illuminet	illuminētur	—	—
Plur.	1 p.	illumināmus	illumināmur	illuminēmus	illuminēmur	—	—
	2 p.	illuminātis	illumināmini	illuminētis	illuminēmini	illumināte	illuminamini
	3 p.	illuminant	illuminantur	illuminent	illuminentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	illuminābam	illuminābar	illuminārem	illuminārer
	2 p.	illuminābas	illuminabāris	illumināres	illuminarēris
	3 p.	illuminābat	illuminabātur	illumināret	illuminarētur
Plur.	1 p.	illuminabāmus	illuminabāmur	illuminarēmus	illuminarēmur
	2 p.	illuminabātis	illuminabamini	illuminarētis	illuminarēmini
	3 p.	illuminābant	illuminabantur	illuminarent	illuminarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	illuminābo	illuminabor	—
	2 p.	illuminābis	illuminaberis	illumināto
	3 p.	illuminābit	illuminabitur	illumināto
Plur.	1 p.	illuminabimus	illuminabimur	—
	2 p.	illuminabitis	illuminabimini	illuminatōte
	3 p.	illuminabuntur	illuminanto

Infīnitivus praesentis actīvi	illumināre
Infīnitivus praesentis passīvi	illumināri
Participium praesentis actīvi	illumināns
Gerundium	illuminandī
Gerundivum	illuminandus, -a, -um

Основа перфекта: illumināv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	illumināvī	illumināverim	illumināveram	illumināvissem	illumināverō
	2 p.	illumināvisti	illumināveris	illumināveras	illumināvisses	illumināveris
	3 p.	illumināvit	illumināverit	illumināverat	illumināvisset	illumināverit
Pl.	1 p.	illumināvimus	illumināverimus	illumināverāmus	illumināvissēmus	illumināverimus
	2 p.	illumināvistis	illumināveritis	illumināverātis	illumināvissētis	illumināveritis
	3 p.	illumināvērunt	illumināverint	illumināverant	illumināvissent	illumināverint

Infīnitivus perfecti actīvi	illumināvisse

Основа супина: illumināt-

Participium perfecti passivi	illuminātus, -a, -um
Participium futuri activi	illuminātūrus, -a, -um
Supinum I	illuminātum
Supinum II	illuminātū

illumino

Глагол, первое спряжение. Приставка: il-[-]][-]]; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. # освещать, озарять (facibus noctem Ap; luna a sole illuminata C);# одарять зрением (caecos Eccl);# делать ярким, оттенять (purpura illuminat omnem vestem PM); придавать блеск, украшать (orationem sententiis i. C). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??