Словарь:glutino

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: glūtinā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	glūtinō	glūtinor	glūtinem	glūtiner	—	—
	2 p.	glūtinas	glūtināris	glūtines	glūtinēris	glūtinā	glūtinare
	3 p.	glūtinat	glūtinātur	glūtinet	glūtinētur	—	—
Plur.	1 p.	glūtināmus	glūtināmur	glūtinēmus	glūtinēmur	—	—
	2 p.	glūtinātis	glūtināmini	glūtinētis	glūtinēmini	glūtināte	glūtinamini
	3 p.	glūtinant	glūtinantur	glūtinent	glūtinentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	glūtinābam	glūtinābar	glūtinārem	glūtinārer
	2 p.	glūtinābas	glūtinabāris	glūtināres	glūtinarēris
	3 p.	glūtinābat	glūtinabātur	glūtināret	glūtinarētur
Plur.	1 p.	glūtinabāmus	glūtinabāmur	glūtinarēmus	glūtinarēmur
	2 p.	glūtinabātis	glūtinabamini	glūtinarētis	glūtinarēmini
	3 p.	glūtinābant	glūtinabantur	glūtinarent	glūtinarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	glūtinābo	glūtinabor	—
	2 p.	glūtinābis	glūtinaberis	glūtināto
	3 p.	glūtinābit	glūtinabitur	glūtināto
Plur.	1 p.	glūtinabimus	glūtinabimur	—
	2 p.	glūtinabitis	glūtinabimini	glūtinatōte
	3 p.	glūtinabuntur	glūtinanto

Infīnitivus praesentis actīvi	glūtināre
Infīnitivus praesentis passīvi	glūtināri
Participium praesentis actīvi	glūtināns
Gerundium	glūtinandī
Gerundivum	glūtinandus, -a, -um

Основа перфекта: glūtināv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	glūtināvī	glūtināverim	glūtināveram	glūtināvissem	glūtināverō
	2 p.	glūtināvisti	glūtināveris	glūtināveras	glūtināvisses	glūtināveris
	3 p.	glūtināvit	glūtināverit	glūtināverat	glūtināvisset	glūtināverit
Pl.	1 p.	glūtināvimus	glūtināverimus	glūtināverāmus	glūtināvissēmus	glūtināverimus
	2 p.	glūtināvistis	glūtināveritis	glūtināverātis	glūtināvissētis	glūtināveritis
	3 p.	glūtināvērunt	glūtināverint	glūtināverant	glūtināvissent	glūtināverint

Infīnitivus perfecti actīvi	glūtināvisse

Основа супина: glūtināt-

Participium perfecti passivi	glūtinātus, -a, -um
Participium futuri activi	glūtinātūrus, -a, -um
Supinum I	glūtinātum
Supinum II	glūtinātū

glūtino

Глагол, первое спряжение. Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. клеить, склеивать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
2. заживлять; формы пассива: заживать, закрываться ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

glutino
существительные: gluten, glutinum, glutinamentum, glutinatio, glutinator прилагательные: glutus, glutineus, glutinosus, glutinativus глаголы: glutino, agglutino

Этимология

Происходит от glūten «клей» (восходит к праиндоевр.| *gleit- «клеить»).