Материал из энциклопедии Руниверсалис
Латинский
Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: divulgā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
divulgō
|
divulgor
|
divulgem
|
divulger
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
divulgas
|
divulgāris
|
divulges
|
divulgēris
|
divulgā
|
divulgare
|
| 3 p.
|
divulgat
|
divulgātur
|
divulget
|
divulgētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
divulgāmus
|
divulgāmur
|
divulgēmus
|
divulgēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
divulgātis
|
divulgāmini
|
divulgētis
|
divulgēmini
|
divulgāte
|
divulgamini
|
| 3 p.
|
divulgant
|
divulgantur
|
divulgent
|
divulgentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
divulgābam
|
divulgābar
|
divulgārem
|
divulgārer
|
| 2 p.
|
divulgābas
|
divulgabāris
|
divulgāres
|
divulgarēris
|
| 3 p.
|
divulgābat
|
divulgabātur
|
divulgāret
|
divulgarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
divulgabāmus
|
divulgabāmur
|
divulgarēmus
|
divulgarēmur
|
| 2 p.
|
divulgabātis
|
divulgabamini
|
divulgarētis
|
divulgarēmini
|
| 3 p.
|
divulgābant
|
divulgabantur
|
divulgarent
|
divulgarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
divulgābo
|
divulgabor
|
—
|
| 2 p.
|
divulgābis
|
divulgaberis
|
divulgāto
|
| 3 p.
|
divulgābit
|
divulgabitur
|
divulgāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
divulgabimus
|
divulgabimur
|
—
|
| 2 p.
|
divulgabitis
|
divulgabimini
|
divulgatōte
|
| 3 p.
|
divulgabuntur
|
divulganto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
divulgāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
divulgāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
divulgāns
|
| Gerundium
|
divulgandī
|
| Gerundivum
|
divulgandus, -a, -um
|
Основа перфекта: divulgāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
divulgāvī
|
divulgāverim
|
divulgāveram
|
divulgāvissem
|
divulgāverō
|
| 2 p.
|
divulgāvisti
|
divulgāveris
|
divulgāveras
|
divulgāvisses
|
divulgāveris
|
| 3 p.
|
divulgāvit
|
divulgāverit
|
divulgāverat
|
divulgāvisset
|
divulgāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
divulgāvimus
|
divulgāverimus
|
divulgāverāmus
|
divulgāvissēmus
|
divulgāverimus
|
| 2 p.
|
divulgāvistis
|
divulgāveritis
|
divulgāverātis
|
divulgāvissētis
|
divulgāveritis
|
| 3 p.
|
divulgāvērunt
|
divulgāverint
|
divulgāverant
|
divulgāvissent
|
divulgāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
divulgāvisse
|
Основа супина: divulgāt-
| Participium perfecti passivi
|
divulgātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
divulgātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
divulgātum
|
| Supinum II
|
divulgātū
|
divulgo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: di-[-]][-]]; корень: --.
Произношение
Семантические свойства
Значение
- делать общим, доступным для всех, делать известным, распространять, широко публиковать (librum C); разглашать (audita res est et divulgata C) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Синонимы
Антонимы
Гиперонимы
Гипонимы
Родственные слова
Этимология
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания