Словарь:contigno

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: contīgnā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	contīgnō	contīgnor	contīgnem	contīgner	—	—
	2 p.	contīgnas	contīgnāris	contīgnes	contīgnēris	contīgnā	contīgnare
	3 p.	contīgnat	contīgnātur	contīgnet	contīgnētur	—	—
Plur.	1 p.	contīgnāmus	contīgnāmur	contīgnēmus	contīgnēmur	—	—
	2 p.	contīgnātis	contīgnāmini	contīgnētis	contīgnēmini	contīgnāte	contīgnamini
	3 p.	contīgnant	contīgnantur	contīgnent	contīgnentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	contīgnābam	contīgnābar	contīgnārem	contīgnārer
	2 p.	contīgnābas	contīgnabāris	contīgnāres	contīgnarēris
	3 p.	contīgnābat	contīgnabātur	contīgnāret	contīgnarētur
Plur.	1 p.	contīgnabāmus	contīgnabāmur	contīgnarēmus	contīgnarēmur
	2 p.	contīgnabātis	contīgnabamini	contīgnarētis	contīgnarēmini
	3 p.	contīgnābant	contīgnabantur	contīgnarent	contīgnarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	contīgnābo	contīgnabor	—
	2 p.	contīgnābis	contīgnaberis	contīgnāto
	3 p.	contīgnābit	contīgnabitur	contīgnāto
Plur.	1 p.	contīgnabimus	contīgnabimur	—
	2 p.	contīgnabitis	contīgnabimini	contīgnatōte
	3 p.	contīgnabuntur	contīgnanto

Infīnitivus praesentis actīvi	contīgnāre
Infīnitivus praesentis passīvi	contīgnāri
Participium praesentis actīvi	contīgnāns
Gerundium	contīgnandī
Gerundivum	contīgnandus, -a, -um

Основа перфекта: contīgnāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	contīgnāvī	contīgnāverim	contīgnāveram	contīgnāvissem	contīgnāverō
	2 p.	contīgnāvisti	contīgnāveris	contīgnāveras	contīgnāvisses	contīgnāveris
	3 p.	contīgnāvit	contīgnāverit	contīgnāverat	contīgnāvisset	contīgnāverit
Pl.	1 p.	contīgnāvimus	contīgnāverimus	contīgnāverāmus	contīgnāvissēmus	contīgnāverimus
	2 p.	contīgnāvistis	contīgnāveritis	contīgnāverātis	contīgnāvissētis	contīgnāveritis
	3 p.	contīgnāvērunt	contīgnāverint	contīgnāverant	contīgnāvissent	contīgnāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	contīgnāvisse

Основа супина: contīgnāt-

Participium perfecti passivi	contīgnātus, -a, -um
Participium futuri activi	contīgnātūrus, -a, -um
Supinum I	contīgnātum
Supinum II	contīgnātū

con-tīg-no

Глагол, первое спряжение. Приставка: con-[-]][-]]; корень: -tign-; окончание: -o.

Произношение

• МФА: [kon.'tig.no]

Семантические свойства

Значение

1. настилать брёвна, покрывать брёвнами, гатить ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство
существительные: tignum, contignatio

Этимология

Происходит от Шаблон:Этимология:contignare