Словарь:concateno

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: concatenā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	concatenō	concatenor	concatenem	concatener	—	—
	2 p.	concatenas	concatenāris	concatenes	concatenēris	concatenā	concatenare
	3 p.	concatenat	concatenātur	concatenet	concatenētur	—	—
Plur.	1 p.	concatenāmus	concatenāmur	concatenēmus	concatenēmur	—	—
	2 p.	concatenātis	concatenāmini	concatenētis	concatenēmini	concatenāte	concatenamini
	3 p.	concatenant	concatenantur	concatenent	concatenentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	concatenābam	concatenābar	concatenārem	concatenārer
	2 p.	concatenābas	concatenabāris	concatenāres	concatenarēris
	3 p.	concatenābat	concatenabātur	concatenāret	concatenarētur
Plur.	1 p.	concatenabāmus	concatenabāmur	concatenarēmus	concatenarēmur
	2 p.	concatenabātis	concatenabamini	concatenarētis	concatenarēmini
	3 p.	concatenābant	concatenabantur	concatenarent	concatenarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	concatenābo	concatenabor	—
	2 p.	concatenābis	concatenaberis	concatenāto
	3 p.	concatenābit	concatenabitur	concatenāto
Plur.	1 p.	concatenabimus	concatenabimur	—
	2 p.	concatenabitis	concatenabimini	concatenatōte
	3 p.	concatenabuntur	concatenanto

Infīnitivus praesentis actīvi	concatenāre
Infīnitivus praesentis passīvi	concatenāri
Participium praesentis actīvi	concatenāns
Gerundium	concatenandī
Gerundivum	concatenandus, -a, -um

Основа перфекта: concatenāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	concatenāvī	concatenāverim	concatenāveram	concatenāvissem	concatenāverō
	2 p.	concatenāvisti	concatenāveris	concatenāveras	concatenāvisses	concatenāveris
	3 p.	concatenāvit	concatenāverit	concatenāverat	concatenāvisset	concatenāverit
Pl.	1 p.	concatenāvimus	concatenāverimus	concatenāverāmus	concatenāvissēmus	concatenāverimus
	2 p.	concatenāvistis	concatenāveritis	concatenāverātis	concatenāvissētis	concatenāveritis
	3 p.	concatenāvērunt	concatenāverint	concatenāverant	concatenāvissent	concatenāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	concatenāvisse

Основа супина: concatenāt-

Participium perfecti passivi	concatenātus, -a, -um
Participium futuri activi	concatenātūrus, -a, -um
Supinum I	concatenātum
Supinum II	concatenātū

concateno

Глагол, первое спряжение. Приставка: con-[-]][-]]; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. связывать вместе, сочетать воедино (aliquas res Eccl) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??