Словарь:collimito

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: collimitā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	collimitō	collimitor	collimitem	collimiter	—	—
	2 p.	collimitas	collimitāris	collimites	collimitēris	collimitā	collimitare
	3 p.	collimitat	collimitātur	collimitet	collimitētur	—	—
Plur.	1 p.	collimitāmus	collimitāmur	collimitēmus	collimitēmur	—	—
	2 p.	collimitātis	collimitāmini	collimitētis	collimitēmini	collimitāte	collimitamini
	3 p.	collimitant	collimitantur	collimitent	collimitentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	collimitābam	collimitābar	collimitārem	collimitārer
	2 p.	collimitābas	collimitabāris	collimitāres	collimitarēris
	3 p.	collimitābat	collimitabātur	collimitāret	collimitarētur
Plur.	1 p.	collimitabāmus	collimitabāmur	collimitarēmus	collimitarēmur
	2 p.	collimitabātis	collimitabamini	collimitarētis	collimitarēmini
	3 p.	collimitābant	collimitabantur	collimitarent	collimitarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	collimitābo	collimitabor	—
	2 p.	collimitābis	collimitaberis	collimitāto
	3 p.	collimitābit	collimitabitur	collimitāto
Plur.	1 p.	collimitabimus	collimitabimur	—
	2 p.	collimitabitis	collimitabimini	collimitatōte
	3 p.	collimitabuntur	collimitanto

Infīnitivus praesentis actīvi	collimitāre
Infīnitivus praesentis passīvi	collimitāri
Participium praesentis actīvi	collimitāns
Gerundium	collimitandī
Gerundivum	collimitandus, -a, -um

Основа перфекта: collimitāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	collimitāvī	collimitāverim	collimitāveram	collimitāvissem	collimitāverō
	2 p.	collimitāvisti	collimitāveris	collimitāveras	collimitāvisses	collimitāveris
	3 p.	collimitāvit	collimitāverit	collimitāverat	collimitāvisset	collimitāverit
Pl.	1 p.	collimitāvimus	collimitāverimus	collimitāverāmus	collimitāvissēmus	collimitāverimus
	2 p.	collimitāvistis	collimitāveritis	collimitāverātis	collimitāvissētis	collimitāveritis
	3 p.	collimitāvērunt	collimitāverint	collimitāverant	collimitāvissent	collimitāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	collimitāvisse

Основа супина: collimitāt-

Participium perfecti passivi	collimitātus, -a, -um
Participium futuri activi	collimitātūrus, -a, -um
Supinum I	collimitātum
Supinum II	collimitātū

collimito

Глагол, первое спряжение. Приставка: col-[-]][-]]; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. граничить (Persico mari Amm) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??