Словарь:assigno

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: assignā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	assignō	assignor	assignem	assigner	—	—
	2 p.	assignas	assignāris	assignes	assignēris	assignā	assignare
	3 p.	assignat	assignātur	assignet	assignētur	—	—
Plur.	1 p.	assignāmus	assignāmur	assignēmus	assignēmur	—	—
	2 p.	assignātis	assignāmini	assignētis	assignēmini	assignāte	assignamini
	3 p.	assignant	assignantur	assignent	assignentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	assignābam	assignābar	assignārem	assignārer
	2 p.	assignābas	assignabāris	assignāres	assignarēris
	3 p.	assignābat	assignabātur	assignāret	assignarētur
Plur.	1 p.	assignabāmus	assignabāmur	assignarēmus	assignarēmur
	2 p.	assignabātis	assignabamini	assignarētis	assignarēmini
	3 p.	assignābant	assignabantur	assignarent	assignarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	assignābo	assignabor	—
	2 p.	assignābis	assignaberis	assignāto
	3 p.	assignābit	assignabitur	assignāto
Plur.	1 p.	assignabimus	assignabimur	—
	2 p.	assignabitis	assignabimini	assignatōte
	3 p.	assignabuntur	assignanto

Infīnitivus praesentis actīvi	assignāre
Infīnitivus praesentis passīvi	assignāri
Participium praesentis actīvi	assignāns
Gerundium	assignandī
Gerundivum	assignandus, -a, -um

Основа перфекта: assignāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	assignāvī	assignāverim	assignāveram	assignāvissem	assignāverō
	2 p.	assignāvisti	assignāveris	assignāveras	assignāvisses	assignāveris
	3 p.	assignāvit	assignāverit	assignāverat	assignāvisset	assignāverit
Pl.	1 p.	assignāvimus	assignāverimus	assignāverāmus	assignāvissēmus	assignāverimus
	2 p.	assignāvistis	assignāveritis	assignāverātis	assignāvissētis	assignāveritis
	3 p.	assignāvērunt	assignāverint	assignāverant	assignāvissent	assignāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	assignāvisse

Основа супина: assignāt-

Participium perfecti passivi	assignātus, -a, -um
Participium futuri activi	assignātūrus, -a, -um
Supinum I	assignātum
Supinum II	assignātū

Глагол, первое спряжение. Приставка: as-[-]][-]]; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. завещать, передавать, определять ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??